Latvijas Centrālā padome, LCP : Latviešu nacionālā pretestības kustība, 1943-1945 / Edgars Andersons, Leonids Siliņš un citi autori ; sakārtojis un rediģējis Leonids Siliņš.  II [2.] izdevums. Upsala : LCP, 1995. 495, [1] lpp. : ilustrācijas ; 22 cm.

Nacionālās pretošanās kustības cīnījās par neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanu. Par šī virziena pretošanās kustības līderi kļuva Pirmā Latvijas Republikas prezidenta dēls Konstantīns Čakste. Viņa vadībā 1943.g. nodibinājās Latvijas Centrālā Padome (LCP). Tajā tika pārstāvētas lielākās bijušās Latvijas Republikas  politiskās partijas un inteliģence. LCP dibināšanā piedalījās Pauls Kalniņš, Bruno Kalniņš, Ādolfs Klīve, Jāzeps Rancāns un Jānis Breikšs. LCP politiskā platforma ietvēra prasības par neatkarīgas Latvijas Republikas atjaunošanu, balstoties uz 1922.gada Satversmi.

LCP cerēja uz Rietumvalstu atbalstu, tomēr tās ieturēja neitrālu pozīciju, jo nevēlējās saasināt attiecības ar savu sabiedroto – PSRS. 1944.g. pavasarī nacistiskās okupācijas vara izsekoja un apcietināja LCP dalībniekus. Viņi tika ieslodzīti Salaspils koncentrācijas nometnē, bet vēlāk pārvesti uz Vāciju. Neskatoties uz to, LCP savu darbību nepārtrauca.

Kara beigās aktivizējās LCP militārā komisija, kuru oficiāli vadīja ģenerālis J. Kurelis, bet faktiski – kapteinis Kristaps Upelnieks. Viņu vadībā 1944.g. sākās kureliešu kustība, kas bija vērsta gan pret Sarkano armiju, gan pret vāciešiem.

The Latvian Central Council was the pro-independence Latvian resistance movement during World War II from 1943 onwards. The LCC consisted of members from across the spectrum of former leading Latvian politicians and aimed to be the governing body after the war.

The Summary of the book is in English. Including many authentic documents and photos.