Aspazija,  Velna nauda : teiku komēdija (5 cēlienos) / Aspazija. Rīga : A. Gulbis, 1933. 90 lpp. ; 20 cm.

Aspazija „Velna nauda”(1933). Tā ir Aspazijas pirmā komēdija un pēdējā viņas dzīvē publicētā luga savā.

Luga, kurā savijas traģiskais ar komisko, fantastiskais ar reālo…  Latviešu lauku sēta, meitas, precinieki – kurš kuru apprecēs un kāda ir velna loma tajā visā? Un varbūt galvenajā lomā galu galā ir Nauda.

Luga „Velna nauda” sarakstīta 1933. gadā, bet pirmās ieceres atzīmētas 1929. gadā. Viela teiku komēdijai ņemta no Anša Lerha-Puškaiša „Latviešu teikām un pasakām”. Tā ir teika par puisi, kas sukājis velnam matus. Aspazija runā par merkantilismu un garīgo tukšumu. „Dievs un velns, nāve, dzīvība, tumsa un gaisma, lai kādos modernizētos vārdos tos apzīmējam, ir mūžīgie pretstati, kuros šķeļas visa dzīve un ko neviens nevar noliegt. Tāpat lielie dabas spēki, kas viļņo augšup un lejup, ir tās pašas kaislības un tieksmes, kas valda cilvēku būtībā. Var viņus iztulkot gan traģiski, gan komiski. Pirmo veidu esmu izmēģinājusi dot drāmā „Zalša līgava”, otro veidu tagad risinu komikā,” paskaidro Aspazija. „Vēl jāpiemin, ka šī komēdija dibinājas ne tik daudz uz situāciju komiku, bet vairāk uz vārdu spēli.”

„Velna nauda” iznāk Anša Gulbja izdevniecībā 1933. gadā. Pirmizrāde Nacionālajā teātrī Jāņa Munča režijā arī notiek 1933. gadā.

‍