Belševica, Vizma,  Dzeltu laiks : dzeja / Vizma Belševica ; [Gunāra Bindes mākslinieciskā apdare]. Rīga : Liesma, 1987. 156, [1] lpp. : il., portr. ; 17 cm.

Vizma Belševica (precējusies Elsberga; 30.05.1931.– 06.08.2005.)latviešu dzejniece, prozaiķe, tulkotāja.

V. Belševica tiek dēvēta par savas paaudzes rakstniecības sirdsapziņu, godīguma, nelokāmības, nepakļāvības un garīgas neatkarības simbolu. Viengabalaina, bezkompromisa personība ar augstu sāpju slieksni gan personīgos pārdzīvojumos, gan tautas likteņa izjūtā. Tautas mīlēta un padomju okupācijas režīma neieredzēta dzejniece, kuras dzīvi un radošo darbību virzījis iekšējās brīvības gars un patiesības meklējumu centieni visa mūžā garumā. Dzejnieces nepakļāvība politiskajam režīmam un atšķirīga poētiskās domāšanas perspektīva uzrāda disidentisma tendences radošajā darbībā. V. Belševicas dzeju iespējams definēt kā pretestības, pilsoniskās nepakļāvības dzeju, kas būtiski ietekmējusi latviešu literatūras attīstību 20. gs. 50.–90. gados.

1988–90. g. Vizma Belševica bija Latvijas PEN kluba Rīgas nodaļas vadītāja.

"Dzeltu laiks" (1987) ir V. Belševicas pēdējais dzeju krājums.

Vizma Belševica (May 30, 1931, – August 6, 2005) was a Latvian poet, writer and translator. She was nominated for the The Nobel Prize.

"Dzeltu laiks" (1987) is V. Belševica's last collection of poetry.

‍