Lang-gewünschte Lettische Postill, Das ist: Kurtze und Einfältige, jedoch Schrifftmässige Auslegung und Erklärung der Sonntäglichen und vornehmsten Fest-Evangelien, Ander Theil, Vom Fest der Hochheiligen Drey-Einigkeit, biß auff Advent, / In Lettischer Sprache Verfertigt durch GEORGIUM MANCELIUM, Semgallum, der H. Schrifft Licentiatum, und weiland Fürstl. Curländischen Hoff-Prediger.
Riga: Bey Georg Matthias Nöllern, in der Kramer-Strassen (1699)
Eksemplārs defektīvs:
Ir lappuses no 57 līdz 408.
Trūkst vāku, nav titullapas, trūkst lpp. no 1 līdz 57 un 273 līdz 278. Grāmatas eksemplāram nav beigu aiz 408 lpp.
Georgs Mancelis 1593-1654.
Georgs Mancelis (Manzel, Mancelius) Georgs (arī Juris Mancelis, Mancelijs; 1593-1654) – vācu tautības latviešu literāts, valodnieks, luterāņu teologs un mācītājs, pedagogs. Mācījies Jelgavas Latīņu skolā, Rīga Domskolā. No 1611. līdz 1615. gadam studējis teoloģiju Frankfurtē pie Oderas, Štetīnē (Ščecinā), Rostokā. No 1616. gada luterāņu mācītājs latviešu draudzē Vallē, tad Sēlpilī (1620–1625). No 1625. gada Sv. Johana baznīcas vācu draudzes virsmācītājs Tērbatā, prāvests, virskonsistorijas piesēdētājs un pilsētas skolas uzraugs (inspektors). Tērbatas Akadēmiskās ģimnāzijas profesors (1630 –1632), prorektors (1631).
Piedalījies Tērbatas universitātes Academia Gustaviana dibināšanā, tās teoloģijas profesors (1632–1637), rektors(1636–1637). Kurzemes hercoga aicināts, 1638. gadā Mancelis atgriezies Jelgavā, kļuvis par Frīdriha, no 1642. gada – Jēkaba galma mācītāju.
Izmantodams tā laika vācu valodas ortogrāfijas paņēmienus, Georgs Mancelis uzlaboja latviešu rakstu valodu, likdams pamatus latviešu valodas t.s. vecajai ortogrāfijai. Viņš bija pirmās iespiestās latviešu valodas vārdnīcas "Lettus" (1638) autors.
1931: Manceļa pirmais zināmais latviešu valodā publicētais darbs "Lettisch Vademecum" ("Latviešu ceļvedis", 1631) ir pārstrādāts un papildināts luterāņu rokasgrāmatas (1586-1587) izdevums.
1638: pirmā latviešu vārdnīca "Lettus" ("Latvietis"), kurai pievienoti arī 1637. gadā izdotie "Die Spruche Salomonis" ("Zālamana sakāmvārdi"). Vārdnīcas pirmajā daļā doti tulkojumi apmēram 6000 vārdiem, otrajā daļā sniegts vācu valodas frāžu un teikumu tulkojums latviski. Teikumi aptver 51 tematu, piemēram, par Dievu, cilvēku, zemnieka darbu, dažādiem amatiem.
Atsevišķā Manceļa vārdnīcas daļā ievietota latviešu frazeoloģija un 10 sarunu paraugi, kas palīdz cittautietim iejusties latviešu mentalitātē, jo ir bagāti artautas parunām un savam laikam raksturīgu kultūrvēsturiskumateriālu.
Šī vācu-latviešu vārdnīca tika iestrādāta nākamajās, jau plašākajās latviešu vārdnīcās.
1654: lielākais, līdz pat 19. gadsimta sākumam atkārtoti izdotais Manceļa darbs bija "Langgewunschte lettische Postill" ("Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums", 1654).
Manceļa sprediķi bija aizsākums latviešu literārajai prozai. Viņa darbu izteiksme spēcīga un spilgta, vēršanās pret negatīvo – barga. Blakus citātiem no Bībeles atjautīgi sakāmvārdi un dzīvi 16. un 17. gs. mijas vēstures notikumu tēlojumi. Savus salīdzinājumus viņš ņem no zemnieku dzīves apstākļiem un savu izteiksmi piemēro zemnieku saprašanai un viņu fantāzijai.
Salīdzinājumā ar priekštečiem G. Manceļa latviešu valoda labāka un konsekventāka. Mancelis reformējis rakstību, ieviesis t.s. vecās ortogrāfijas pamatprincipus.
Pats ievērojamākais Manceļa darbs, neapšaubāmi ir viņa sprediķu grāmata LettischeLang–gewunschte Postill [Ilgi gaidītā latviešu sprediķu grāmata.]. Tā ir pirmā un divus gadsimtus latviešu vidū visvairāk lasītā sprediķu grāmata, kam popularitātes ziņā nevar līdzināties neviena no vēlāko autoru publicētajām sprediķu grāmatām.
Vispareizākos vārdus šīs grāmatas sakarībā ir teicis grāmatnieks, grāmatniecības vēsturnieks Aleksejs Apīnis: “Pirmreizīgs, pirmais savā žanrā un pēc satura.. To vien konstatēt nav gana.. Te ir tik daudz būtiska, ka nepieciešams ieskatīties šais senajās nodzeltējušajās grāmatu lappusēs ciešāk.”
Sprediķu grāmatā „Lettische Langgewünschte Postill” G. Mancelis apkopojis pašsacerētos sprediķus. Sprediķi sacerēti latviski, kas apliecina cik labi G. Mancelis pratis latviešu valodu. Tajos daudz kodolīgu izteicienu, asprātīgu salīdzinājumu, ironijas, drastisku izsaucienu, sakāmvārdu un parunu, kas nav tulkoti no vācu paraugiem, bet ir īsti latviski (A. Apīnis). Sprediķu valoda ir tēlaina, G. Mancelis bieži izmanto salīdzinājumus, līdzības, metaforas, būtiskā atkārtojumus, vārdu, vārdkopu un teikumu virknējumus, blīvējumus, sinonīmus. Jāpiekrīt A. Apīnim, ka Mancelis ir „pirmais, kura darbos lasītājs sastopas ar dzīvu, pilnasinīgu sacerētāja paša iedabu, ar spilgti izteiktu spēcīgu raksturu”.
Izmantoti citāti no vietnes: literatura.lv
Georg Mancelius (Latvian: Georgs Mancelis, 1593 - 1654) was a Baltic German Lutheran theologian in what is now Latvia. He wrote the first dictionary of the Latvian language. From 1635 to 1636 he was Vice Rector of the University of Tartu and from 1636 Rector.
Selected works:
1619 - De terrae motu (earthquake of 30 June 1616 in Zemgale)
1631/1643 - Vademecum (guide to spiritual texts in Latvian)
1638 - Lettus, das ist Wortbuch sampt angehengtem täglichem Gebrauch der Lettischen Sprache. Riga,
1654 - Langgewünschte Lettische Postill (Latvian Sermon Book), reissued in 1699, 1746, 1769, 1823
Langgewünschte Lettische Postill (Latvian Sermon Book) is decorated with small woodcut vignettes.
The offered Lettische Postill (1699) Copy defective:
There are pages from 57 to 408. Missing covers, spine, no title page, missing pagesfrom 1 to 57 and 273 to 278. The copy of the book has no end after page 408 (expected to be full with 412 pages).
Coppy Fair. The bookblock very worn shows wear, with losses, chipped, barely holding together, wear of textblock edges.
The nicest value of the book Georg Mancelius Langgewünschte Lettische Postill (Latvian Sermon Book) (1699) are small woodcut vignettes and close to fifty illustrations from different Bible stories.